Aktīvā nedēļas nogale - Ledus festivāls

Šī nedēļas nogale, manuprāt, aktivitātes ziņā ir pārspējusi visas iepriekš šeit pavadītās nedēļas nogales. Bet nu pēc visu pēc kārtas. Sākām mēs sestdien ar Ledus skulptūru festivālu (Longqing Gorge Ice Festival), kas atrodas salīdzinoši netālu no Pekinas (80km) uz ziemeļiem. Iepriekšbijām pieteikušies vietējā ķīniešu kultūras centrā, kas organizē dažādas ekskursijas ārzemniekiem. Šī ekskursija tika reklamēta kā lieliska alternatīva Harbinas ledus skulptūras festivālam – tuvāk un siltāk. Paskaidrošu nedaudz tuvāk – Harbina ir pilsēta Ķīnas ziemeļos, kura ir pazīstama ar fantastisku Ledus skulptūru festivālu, kas notiek ziemā. Vienu brīdi arī mēs gribējām uz turieni braukt, bet tad uzzinājām, ka temperatūra šobrīd tur svārstās no – 10 līdz -20  un izvēlējāmies alternatīvu.

Protams, skulptūras, ko mēs redzējām nebija ne tuvu tik iespaidīgas kā Harbinas ledus mājas (skat šeit - http://www.icefestivalharbin.com/public/upload/photo/harbin-ice-sculptures/img_99_d20130121233931.jpg ; http://impressivemagazine.com/wp-content/uploads/2014/01/2014_Harbin_International_Ice_and_Snow_Festival.jpg ). Braucām lielajā autobusā ar ļoti jauku gidi un daudziem vāciešiem aptuveni 2 stundas. Mums ļoti paveicās, ka bija salīdzi maz cilvēki uz visu autobusu, līdz ar to varējām izplesties pa 6 krēsliem un ļaut gan bērnam, gan Kasparam pagulēt. Tur uz vietas ekskursijai bija atvēlētas 2 stundas, kas priekš mums bija perfekti. Brīdī, kad bijām visu izstaigājuši un kājas un rokas nosalušas, bija atlikušas 10 minūtes. Kaut kā nebiju gaidījusi, ka tur būs tik auksts. Atšķirība no Pekinas esot 5 – 7 grādi, ja Pekinā -2, tad tur jau -9. Un tos mīnus deviņus varēja ļoti labi just. Bet vispār jau ļoti skaisti un krāsaini. Viss sākās ar tūkstošiem mazu lampiņu, kas bija iekārtas kokos un ar tām izveidotas dažādas figūras, turpinājās ar tādu kā ledus ieleju ar apsalušu sienu. Video var redzēt labāk, bet principā siena, kura izskatās kā neliels ūdenskritums.ezinu kāpēc, bet izraisa nenormālu lielu ķīniešu uzmanību un bildēšanos. Iespējams, tāpēc, ka viņiem sniegs nav tik bieži un bildēties uz balta fona ir kaut kas ļoti ļoti īpašs. Apkārtējās klintīs ar lampiņām izlikts Ķīnas Mūris, kas tiešām izskatās kā īsts. Pēc tam gājām iekšā tādā divstāvīgā angārā, kur atradās daudz un dažādas ledus skulptūras. Pēc brīža tās jau biju māju izmēros. Interesanti tas, ka ledusskulptūrās iekšā bija iesaldētas LED lampas, kas nesilda, bet spēj izgaismot ledus pilis dažādos toņos. Vēl jāpiemin, ka Pekina pretendē uz 2022. gada Olimpisko spēļu rīkotājpilsētas statusu. Ir palikušas trīs finālistes – Oslo, Almati (Kazahstāna) un Pekina. Līdz ar to daudzas ledus skulptūras ir veltītas tieši šai tēmai. Šī vieta ir īpaša un ļoti skaista arī vasarā, kad daudzi atpūtnieki brauc uz šejieni staigāt un braukāties ar laiviņām pa kalnos ieskautu ezeriņu. Pa vidu starp klintīm uz upes ir liels dambis, kas augšpusē veido nelielu ezeriņu. Ledus festivāls notiek šī dambja pakājē un uz tā veidojas otra „ledus siena”, kas ir krietni iespaidīgāka par pirmo un mazliet pat atgādina Niagāras ūdenskritumus.  Labu laiku atpakaļ ķīnieši sākuši domāt, ka būtu interesanti palaist apmeklētājus uzvest uz dambja, bet kā tikt augšā? Uztaisīsim eskalatoru, kas ies gar vienu klints sienu. Domāts, darīts – tika uztaisīts 258 m garš eskalators pūķa izskatā, kas ir iekļauts Ginesa Rekorda grāmatā kā garākais eskalators Āzijā. Protams, ideja nav slikta un arī izpildījums ir diezgan solīds, bet es, skatoties uz šo skaisto ainavu ar fantastiskajām klintīm, nekad nebūtu iedomājusies tur uzbliezt pūķa eskalators. Lai nu ko, bet ne jau nu eskalatoru. Bet nu – cita kultūra. Skat. bildes zemāk, atradu arī internetā bildes ar vasaras skaisto ainavu. Uzbraucot augšā pa šo eskalātora meistardarbu un pārejot pāri dambim nokļuvām izgrebtu alu pasaulē un vietā, kas saucās Baihua (Hundred Flowers) Cave (Simts puķu ala). Salīdzinoši neliela, bet gara ala, kas izdekorēta ar nedzīvām puķēm, augiem, zvēriem un ainavu gleznām. Plastmasas augi gan laika gaitā diezgan noputējuši. Man vairāk pat laikam patika taciņa, kas pēc tam gāja ārpusē un bija izdekorēta ar vienkāršām sarkanām laternām un rādīja tiešām skaistu skatu. Meklējot vēl kādas bildes internetā uzgāju šo video, par ko ļoti sasmējos - https://www.youtube.com/watch?v=0pQ0zPnqJrQ filmēta ir šī mākslīguma kalngala ala tā, lai neredz, ka augi ir no plastmasas un aprakstītas kā neredzēts dabas brīnums (this natural wonder must have taken millions of years to develop this unique and bizarre ecosystem.) Vēl pastaigājāmies un lēnām devāmies uz autobusu, kur gide bija sarūpējusi visiem karstu šokolādi, tēju un kafiju. Nu jauks pasākums. Mājās atgriezāmies tik ap kādiem vienpadsmitiem vakarā.

Nākamo dienu neatslābām un devāmies ar mūsu jauno metro staciju līdz galam uz rietumiem, lai apskatītu kādu Greisas ieteiktu parku. Netrāpījām īsti pareizajā sezonā, jo izrādās šeit ir liels Cherry Garden jeb Ķiršu dārzs, kurš īstajā laikā ir skaistos rozā ziedos. Bet toties trāpījām mistiskā ķīniešu sporta veida „krēslu slidošanas” sezonas laikā. Bildēs labāk varēs saprast, bet doma ir tāda, ka ir divi mazi krēsliņi, viens aiz otra, kas piemetināti sliecēm. Un tad nu ar tādiem kā kokiem „slidotāji” atsperoties tiek uz priekšu. Kaspars šo komentēja, ka šī dēļ esot bijis vērts stundu braukt ar metro. Un tā ir svarīga atziņa. Visādi citādi parks kā parks ar tipiskajām ķīniešu padarīšanām – pūķa laišanu, kaligrāfiju un pātagas sišanu, lai uzgrieztu tādu kā koka vilciņu u.c. Drīz vien arī braucām mājās, jo bērnam tuvojās diendusas laiks. 
 

Pēc diendusas bijām sarunājuši satikties ar latvieti un viņa dēliņu Oto iekštelpu atrakciju parkā Adventure zone pāris metro pieturas no mūsu mājām. Lai arī vieta padārga, bet grandioza. Pa vidu atradās trīs slidkalniņi dažādām „grūtības pakāpēm”. Un apkārt tāda divstāvīga „šķēršļu josla”, kur jālien pa apakšu dažādiem šķēršļiem, vai jākāpj pa augšu, jālien cauri utt. Kad abi tēti kopā ar bērniem izskrēja šo trasi, mūsu blondais jau bija diezgan saguris. Otru reizi jau daudz lēnāk pieveica šķēršļus. Mazliet jau pa mazu viņš vēl ir, bet turējās godam. Slidkalniņus var apskatīt arī video, ja pa krāsaino un zilo vēl es saņēmos, tad pa sarkano nevarēju. No augšas ir pilnīgi taisns uz leju, pilnīgi. Apakšā gan tik labi uztaisīts, ka nesasitās nemaz, nu vismaz tā no malas izskatās. Pa to var braukt no 7 gadu vecuma un tad nu tie septiņgadīgie arī tur laida vispār bez jebkādām bailēm. Iecienītākā atrakcija bija pamest bumbiņu, mesties lejā un to  noķert pa ceļam. Pa zilo nolaidām arī mazos puikas, bet viņi nebija sajūsmā, abi mazliet sasitās uz plakanās daļas pa vidu. Izmēģinājām arī mašīnas, kuras Kristaps kārtīgi saparkoja visas vienā rindā, un uz ciet slēgšanas laiku ap desmitiem braucām mājās. Visi bijām saguruši, bet apmierināti. Kaspars teicās, ka varētu vēl kādu reizi noteikti atbraukt divatā ar Kristapu un kārtīgi izdauzīties abi. Tas mani tikai iepriecinātu.:)

            Tagad man būs nepieciešamas pāris dienas, lai atgūtos no nedēļas nogales. Esmu kaut kā neveiksmīgi arī klepu saķērusi. Neesmu uztrenējusies aukstumā ar riteni braukt un regulāri sarijos aukstu gaisu.
           Ķīna gatavojas Jaunajam gadam. Sākot no nākošās nedēļas Pekinā paliek arvien mazāk cilvēku, jo visi brauc uz mājām pie savējiem. Mūsu auklīte iepriekš teica, ka pa šo nedēļu jāmaksā vairāk, jo viņa gribētu braukt uz mājām. Maksāsim 1 Ls vairāk. Bērnudārzs vēl nākamnedēļ strādā un tad veras uz nedēļu ciet. Visi briest gandrīz divu nedēļu ilgām svinībām. Bet par to sīkāk nākamajos ierakstos.

VIDEO spiest ŠEIT